Nozīmīgs solis pretī efektīvai Eiropas Savienības sankciju piemērošanai
2024. gada 30. apr.
"Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1226 (2024. gada 24. aprīlis) par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/1673 (turpmāk – Direktīva), kas stāsies spēkā 2024. gada 19. maijā.
Līdz šim Eiropas Savienības dalībvalstīs tika īstenota dažāda prakse attiecībā uz personu saukšanu pie atbildības par sankciju pārkāpšanu, tai skaitā, dalībvalstīm nebija pienākuma par šādu rīcību piemērot kriminālatbildību.
Direktīva paredz konkrētas darbības, kuras būs atzīstamas par noziedzīgu nodarījumu, un par kurām gan fiziskas, gan juridiskas personas būs saucamas pie kriminālatbildības, piemēram, Eiropas Savienības noteiktā aizlieguma pārkāpšana tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus sankcijām pakļautai personai vienībai vai struktūrai, vai tās labā, darījumu veikšana ar sankcijām pakļautām personām, Eiropas Savienības noteikto ieceļošanas aizliegumu apiešana, kā arī citas darbības, kas minētas Direktīvas 3. pantā. Tāpat, lai nodrošinātu samērīgu izmeklēšanas resursu izmantošanu, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma smagumu, Direktīva paredz, ka atsevišķos gadījumos dalībvalstis varēs noteikt, ka Eiropas Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumi nav noziedzīgs nodarījums, ja tie ir saistīti ar precēm, pakalpojumiem, darījumiem vai darbībām, kuru vērtība ir mazāka par 10 000 euro, un šādos gadījumos personu varēs saukt pie administratīvās atbildības. Direktīva noteic dažādus soda veidus par sankciju jomas normatīvā regulējuma pārkāpšanu, tai skaitā, arī brīvības atņemšanu.
Direktīva visā Eiropas Savienībā atvieglos un vienādos sankciju jomas normatīvā regulējuma pārkāpšanas izmeklēšanas procesu, kā arī personu saukšanu pie atbildības.
Latvijā jau šobrīd ir paredzēta kriminālatbildība par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu, vienlaikus Latvijai, tāpat kā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, būs jāizvērtē nacionālā normatīvā regulējuma atbilstība Direktīvā paredzētajiem nosacījumiem un jāpārņem Direktīvas normatīvais regulējums nacionālajos tiesību aktos līdz 2025. gada 20. maijam.